@2016 Dienas Žurnali

Kuru siltumnīcefekta gāzu atmosfērā ir visvairāk?

Novembra numurā jūs rakstījāt par siltumnīcefekta gāzēm un to globālās sasilšanas potenciālu. Bet kādas ir CO2, metāna un citu gāzu proporcijas atmosfērā?

Jautā Guntis Drunka

Pasaules meteoroloģijas organizācijas 2019. gada novembrī publicētie dati par siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumu atmosfērā liecina, ka arī pēdējā gada laikā tas ir pieaudzis. Trīs nozīmīgākās cilvēces emitētās SEG ir oglekļa dioksīds, metāns un dislāpekļa oksīds, un to daudzums atmosfērā ir attiecīgi 408 ppm (miljonās daļas), 1869 ppb (miljardās daļas) un 331 ppb. Šie skaitļi ir ievērojami lielāki nekā pirmsindustriālajā laikmetā, kad, piemēram, oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā bija tikai aptuveni 278 ppm. Savukārt metāna daudzums šajā laika posmā ir vairāk nekā divkāršojies.

Tomēr visizplatītākā SEG ir nevis oglekļa dioksīds, bet ūdens tvaiks. Tas veido aptuveni 90% no kopējā SEG tilpuma un ir atbildīgs par 66–85% siltumnīcefekta. Cilvēku tiešā ietekme uz ūdens tvaika daudzumu atmosfērā ir neliela, savukārt netiešā ietekme ir nozīmīga – jo vairāk paaugstinās temperatūra citu SEG emisiju rezultātā, jo vairāk ūdens iztvaiko, kas savukārt atkal liek paaugstināties temperatūrai, veidojot tādu kā apburto loku.

Dažādām SEG piemīt atšķirīga spēja absorbēt no Zemes nākošo siltumstarojumu, tādējādi uzsildot atmosfēru. Metāns, dislāpekļa oksīds un citas, vēl retākas gāzes to dara krietni efektīvāk nekā oglekļa dioksīds, tomēr šo gāzu gaisā ir daudzkārt mazāk. Atšķiras arī SEG molekulu mūža ilgums atmosfērā. Metānam tas ir vidēji 12,4 gadi, savukārt, piemēram, oglekļa tetrafluorīds saglabājas 50 000 gadu.

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle