Iceberg

Kuri liellopi ietekmē klimatu vairāk?

 

Kur rodas vairāk siltumnīcefekta gāzu – gaļas vai piena lopkopībā?

Jautā Jolanta Niedoliņa

Lopkopībai un jo sevišķi liellopu audzēšanai ir samērā liela nozīme, kad runājam par cilvēku ietekmi uz klimatu. Šo dzīvnieku sarežģītajā gremošanas sistēmā pastāvīgi veidojas iedarbīgā siltumnīcefekta gāze (SEG) metāns. Arī lopbarības sagatavošana un kūtsmēslu apsaimniekošana saistās ar SEG izmešiem. Protams, vienas govs radītais metāna daudzums nav vērā ņemams, tomēr pasaulē šobrīd ir vairāk nekā miljards šo dzīvnieku, tāpēc arī kopējais saražotais SEG daudzums ir iespaidīgs. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem lopkopības radītais SEG daudzums ir 7,1 gigatonna CO2 ekvivalenta gadā jeb 14,5% no visām ar cilvēka saimniecisko darbību saistītajām emisijām. Aptuveni divas trešdaļas no šā apjoma rada tieši liellopi.

Gaļas un piena lopkopības saražotais SEG daudzums ir samērā līdzvērtīgs – attiecīgi 2,5 un 2,1 gigatonna gadā. Te gan jāņem vērā, ka piena govis mūža beigās arī tiek izmantotas gaļai. Piemēram, ASV 2018. gadā 21% no visas liellopa gaļas nāca no piena govīm. Tāpēc, ja raugāmies nevis uz dzīvniekiem, bet uz lopkopības galaproduktu, tad liellopa gaļa saistās ar aptuveni divreiz lielāku SEG emisiju apjomu nekā piens – attiecīgi 2,9 un 1,4 tonnas CO2 ekvivalenta gadā.

Vēl viens veids, kā raudzīties uz šiem skaitļiem, ir salīdzināt emisiju intensitāti jeb saražoto SEG daudzumu uz vienu kilogramu galaprodukta olbaltumvielu. Šajā gadījumā liellopa gaļa ir tālu priekšā visiem citiem nozīmīgākajiem lopkopības produktiem ar vidēji vairāk nekā 300 kilogramiem CO2 ekvivalenta uz vienu kilogramu olbaltumvielu. Salīdzinājumam – piena ražošanā rodas mazāk nekā 100 kilogramu CO2 ekvivalenta uz kilogramu olbaltumvielu, savukārt cūkgaļai šis skaitlis ir aptuveni 50 kilogramu.

@2016 Dienas Žurnali

01_IZ_10_2020.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle