Eclipse

ASTRONOMIJA

Melnos caurumus filmēs

 

2019. gadā mēs redzējām pirmo melnā cauruma fotogrāfiju. Tagad zinātnieki grasās izmantot milzīgu teleskopu tīklu, lai nofilmētu supermasīvo melno caurumu Piena Ceļa galaktikas centrā. Video parādīs, kā fizikas teorijas darbojas ekstremālos apstākļos.

 

Melnie caurumi ir viena no visvairāk pētītajām astronomijas parādībām – gan tāpēc, ka tie ir tik noslēpumaini, gan arī tāpēc, ka, pēc astrofiziķu domām, tiem ir svarīga nozīme Visuma attīstībā. Melnie caurumi ir lielā mērā ietekmējuši to, kā veidojās galaktikas, zvaigznes, planētas un līdz ar to arī mēs. Tā nu astronomi pēta visu, kas norisinās melno caurumu tuvumā, kad to milzīgais gravitācijas spēks savērpj laiku un telpu sev apkārt. Tāpēc arī simtiem zinātnieku veltīja daudzus gadus, lai novērotu kosmosu ar visu pasauli aptverošu teleskopu tīklu. Galu galā viņiem izdevās izveidot attēlu ar miglainu dzeltenīgi oranžu apli, kas ieskauj tumšu laukumu. Tomēr astronomu darbs vēl ir tikai pašā sākumā. Viņi plāno pavērst teleskopus uz melno caurumu, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas vidū. Šoreiz viņi uzņems nevis foto, bet gan video, kas parādīs, kā fizikas likumi darbojas ekstremālos apstākļos.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
 
Shadow

CILVĒKS

Gēnu terapija nav aiz kalniem

 

2019. gadā tika uzsākts pasaulē pirmais klīniskais pētījums, izmantojot gēnu rediģēšanas metodi CRISPR/Cas9. Turklāt pēdējos gados zinātnieki ir atklājuši trīs jaunus veidus, kā uzlabot oriģinālo metodi, lai sāktu jaunu gēnu rediģēšanas ēru.

 

Vēl pirms pāris gadiem ģenētiski modificēti cilvēki bija tikai zinātniskā fantastika. Mūsdienās tā ir realitāte, ko nodrošina CRISPR gēnu rediģēšana. Šī gēnu inženierijas metode nepilnā desmitgadē ir aizsākusi vienu no lielākajām revolūcijām zinātnes vēsturē. CRISPR/Cas9 darbojas kā šķēres, kas griež DNS sekvences. Tā atrod un pārgriež konkrētu DNS fragmentu, tādējādi uz visiem laikiem mainot cilvēka DNS. CRISPR/Cas9 rediģēšanas sistēma tika izgudrota 2012. gadā, un nepagāja ne pāris gadu, kad to jau iekļāva tūkstošos zinātnisko pētījumu. Metode paver iespēju beidzot palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar neārstējamām ģenētiskajām slimībām. Šis gēnu inženierijas brīnums joprojām ir tikai izmēģinājumu stadijā. Tāpēc tikai 2019. gadā sākās pasaulē pirmais klīniskais CRISPR/Cas9 pētījums ar cilvēkiem. Neskatoties uz šo robežšķirtni, joprojām ir nepieciešams palielināt metodes efektivitāti un precizitāti, kā arī pilnībā saprast tās trūkumus un blaknes.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
Waterfall

KATASTROFAS VĒSTURE

DABA

Visdraudīgākais ledājs

 

Siltais jūras ūdens pamazām grauž ledāju, kura platība ir lielāka nekā visas Baltijas valstis kopā. Ja tas izkusīs, būs apdraudēta Rietumantarktīdas ledus cepure. Zinātnieki ir uzsākuši vairākus gadus ilgu projektu, lai noteiktu, cik bīstama ir situācija.

 

Pēdējās trīs desmitgadēs no Tveitsa ledāja ir atšķēlies vairāk aisbergu nekā parasti. Ledāja fronte nu atkāpjas ar ātrumu četri kilometri gadā, savukārt no peldošā šelfa ledāja jūrā ik gadu nonāk 126 miljardi tonnu ledus. Masas zudums ir tik milzīgs, ka uz Tveitsa ledāju vien gulst atbildība par četriem procentiem no Pasaules okeāna līmeņa ikgadējā kāpuma. Ja viss Tveitsa ledājs izkusīs, Pasaules okeāna līmenis pacelsies par 65 centimetriem. Un tas būs tikai problēmu sākums, jo Tveitsa ledājs patlaban darbojas gluži kā korķis gigantiskā vannā, kas aiztur visu Rietumantarktīdas ledu. Līdz šim zinātnieki novēroja satraucošos notikumus ar satelītu palīdzību, bet, lai varētu precīzi prognozēt ledāja nākotni, ir nepieciešams veikt mērījumus uz vietas. Pētniekiem vajadzēja izmantot īso Antarktīdas vasaru, kas sākas oktobrī un beidzas februārī. Pagājušā gada janvārī un februārī viņi, spītēdami skarbajiem laikapstākļiem, devās uz vienu no vistuksnešainākajām un vējainākajām vietām polārajā kontinentā.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Savdabīgākie zinātnieku darbi

 

Viņi rokas beigtos vaļos, dzīvo izolācijā un ļauj sev pieķerties dēlēm. Daži pētnieki zinātnes vārdā ir gatavi uz jebko.

Viļņi gādā par enerģiju

 

Dziļi zem ūdens novietotas viļņu spēkstacijas izmantos jūras mūžīgo nemieru, lai ražotu videi draudzīgu enerģiju.

Gadskārtas paver logu uz pagātni

 

Koku gadskārtu gredzeni ļauj ielūkoties senā pagātnē. Izpētot gadskārtas, iespējams gan noteikt ēku būvniecības laiku, gan apstiprināt vijoļmeistaru šedevru autentiskumu.

Sirds ir kas vairāk par asins sūkni

 

Ikviens sirdspuksts nelielā mērā iedarbojas uz smadzenēm, paaugstinot sāpju slieksni, padarot maņas kūtrākas un emocijas – intensīvākas.

Mēness teleskops ieskatīsies Visuma pirmsākumos

 

Lai izpētītu Visuma dzimšanu, NASA plāno būvēt milzīgu teleskopu kādā Mēness tālās puses krāterī.

Atklājumi pasaulē

 

Cūku asinsrite glābj cilvēku plaušas. Uz Veneras joprojām ir aktīvi vulkāni. Zivju ēšana

var pasargāt smadzenes.

Jautājumi un atbildes

 

Kad kritiens kļūst nāvējošs? Vai rudi mati un zilas acis ir retums? Kur pasaulē dzīvo visīsākie cilvēki?

 

RAKSTI MUMS

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

ilustretazinatne@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IZ_03_2021.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle