CILVĒKS
Steidzamai vakcīnai jāaptur globālais murgs
Ķīnas pilsētā citkārt nekaitīgu vīrusu piemeklē mutācija, un tas pārvēršas par lipīgu slepkavu. Nepaiet ne pāris mēnešu, kad koronavīruss SARS-CoV-2 ir izplatījies pa visu planētu, inficējot ap 200 000 cilvēku. Zinātnieki visā pasaulē cenšas izstrādāt vakcīnu.
Populārajā saziņas vietnē WeChat Ķīnā 2019. gada 30. decembrī Li Veņlians nosūta ziņu medicīnas studiju biedriem. “Karantīnā intensīvajā nodaļā,” viņš raksta, norādīdams uz septiņiem pacientiem, kas ir nonākuši karantīnā pēc tam, kad saslimuši ar neizprotamu slimību.
Li Veņlians lieliski apzinās, ka viņš ļoti riskē, nododams informāciju studiju biedriem. Ķīnas valdībai ir paradums apslāpēt ziņas, kas varētu izraisīt krīzi, nobiedēt plašākas tautas masas vai parādīt politiķus sliktā gaismā. Tomēr, nosūtīdams brīdinājumu, Li Veņlians neraizējas par Ķīnas valsts iestāžu dusmām. Viņš domā tikai par to, lai viņa draugi un ģimenes locekļi nenonāk tur, kur nokļuvuši smagi slimie pacienti. Li Veņliana ziņa strauji izplatās internetā, un nakts vidū ārstu izsauc uz Uhaņas pilsētas Veselības pārvaldi, kas pieprasa paskaidrojumus par to, kāpēc viņš ir izplatījis šādu informāciju.
Vēl pēc trim dienām policija piespiež ārstu parakstīt apliecinājumu, ka brīdinājuma izsūtīšana bijusi “pretlikumīga rīcība”. Tikmēr ar neizprotamo slimību inficējas arvien jauni lielpilsētas Uhaņas iedzīvotāji, kuriem nav ne jausmas, kas notiek.
KOSMOSS
Saules lielākie noslēpumi
Divi satelīti drosmīgi pietuvosies Saules vairāk nekā miljonu grādu karstajai atmosfērai, lai atklātu gāzu lodes lielākos noslēpumus. To misijas aizsāks drošības pasākumus, kas ļaus labāk brīdināt Zemi par Saules uzliesmojumiem.
Saule izsviež vairākus miljardus tonnu ārkārtīgi karstu gāzu uz Zemes orbītas pusi. Gāzu burbulis ir lielāks nekā 30 zemeslodes un satur elektriski lādētas daļiņas, kas viegli var izsist no ierindas satelītus un apdraudēt Zemes elektrotīklus.
2012. gada 23. jūlija Saules uzliesmojums bija spēcīgākais pēdējos 150 gados, bet, par laimi, tas pagāja garām mūsu planētai. Ja gāzes būtu izsviestas kaut vai nedēļu agrāk, kaitējumi būtu bijuši lieli, un, pēc zinātnieku aprēķiniem, to novēršanai vajadzētu 4–10 gadus. Kopš tā laika Saules aktivitāte ir mazinājusies, tāpēc lielo Saules uzliesmojumu bijis mazāk un tie nav bijuši tik spēcīgi. Taču no 2020. gada Saules aktivitāte atkal pieaugs.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) februārī palaida kosmosā satelītu Solar Orbiter, ar kuru varēs izpētīt uzliesmojuma norisi no sākuma līdz beigām. ESA cer, ka Orbiter sadarbībā ar citiem satelītiem un teleskopiem bruģēs ceļu trauksmes sistēmām, kas laikus brīdinās par notikumiem uz Saules.
KATASTROFAS VĒSTURE
TEHNOLOĢIJAS
Mums var aptrūkties smilšu
Būvējot ceļus un betona ēkas, bez grants un smiltīm nevar iztikt, taču būvniecības degsmē mēs varam izsmelt pēdējos krājumus. Vietām smiltis jau ir kļuvušas par deficītu, tāpēc ir sākušies aizstājēja meklējumi.
Būvlaukumiem visur pasaulē ir teju vai nepiesātināma apetīte pēc betona. Šogad pasaules kopējais betona patēriņš pārsniegs 50 miljardus tonnu. Ar tādu daudzumu varētu noklāt Latviju 30 centimetru biezā slānī. Betons ir izturīgs, ilglaicīgs un viegli veidojams, tomēr labi ieeļļotajā betonēšanas mašinērijā ir iekļuvušas smiltis, pareizāk sakot, smilšu trūkums.
Betonu izgatavo no cementa un ūdens, kam pievieno smiltis un granti, un nu cilvēces milzīgais betona patēriņš ir novedis līdz tam, ka sāk aptrūkties šo materiālu. Daudzviet pasaulē tuvojas brīdis, kad grants karjeri būs izsmelti, upju smilšainie krasti norakti, un no upju gultnēm būs izsūknēti pēdējie smilšu graudiņi. Bez šīm fundamentālajām izejvielām apstāsies betona ēku būvniecība un nevarēs ierīkot jaunus ceļus.
Par laimi, inženieri un zinātnieki cītīgi strādā, lai tik tālu nenonāktu. Viņi grib pagriezt smilšu pulksteni, pirms visas smiltis ir iztecējušas, un var gadīties, ka risinājums būs jāmeklē tuksnesī.
Baktērijas smadzenēs ir prieka avots
Līdz šim valdīja uzskats, ka baktērijas smadzenēs nozīmē nāvējošu slimību. Nesen atklājies, ka tās varbūt pastāvīgi mājo smadzenēs, kā arī spēj ietekmēt psihiskas slimības, sniegt enerģiju vai pat uzlabot garastāvokli.
Patiesība par kafiju
Kafiju dzer visā pasaulē, bet vispopulārākā tā ir ziemeļu zemēs. Pēdējos gados ir atklājies, ka melnais dzēriens ir veselīgāks, nekā par to mēdz stāstīt, toties nav īpaši labvēlīgs klimatam.
Zinātnieki baro odus ar asinīm un vīrusiem
Kādā Francijas laboratorijā ik dienas izšķiļas vairāki tūkstoši odu. Zinātnieki pēta līdzekļus pret asinssūcējiem, kas izplata malāriju, Zikas vīrusu un dzelteno drudzi.
5 mīti par ekrāniem
Rakņāšanās internetā padara smadzenes kūtras, un sociālie mediji ir kā narkotikas. Ekrānus apvij daudzi mīti, te pārbaudām piecus populārākos.
Jauna baterija ražo strāvu naktī
Kosmoss varētu kļūt par enerģijas avotu. Zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kura siltumu, kas ceļas augšup izplatījumā, pārvērš par elektrību. Iespējams, nākotnē tā ļaus apgaismot mājas un varbūt pat apmesties uz citām planētām.
Atklājumi pasaulē
DNS zīmē Denisa alas cilvēka seju. Augus vakcinēs pret vīrusiem. Venera trīs miljardus gadu bija apdzīvojama.
Jautājumi un atbildes
Kas ir osteoporoze? Kāpēc dušas aizkars līp pie miesas? Vai siekalas mazina sāpes?
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
