sene copy.jpg

Sēnes

Pasaules īstenās valdnieces

 

Pirms vairāk 630 miljoniem gadu sēnes sāka pārveidot Zemi no neauglīgas akmens planētas par zaļu planētu. Mūsdienās pie sēņu valsts pieder aptuveni 1,5 miljoni sugu.

 

Sēņu micēliju mēdz dēvēt arī par “dabas internetu”, jo tas ļauj augiem sazināties no liela attāluma. Koku saknes izdala signālvielas, ko reģistrē augsnē esošās sēņu sporas. Sēnes ir ne vien brīnišķīgi palīgi pārtikas rūpniecībā, bet arī asistenti zinātnē. Piemēram, rauga sēnes ir ideāli eksperimentālie organismi, jo to šūnas ir līdzīgas cilvēka šūnām. Sēnes jau ir palīdzējušas pētniekiem atklāt vairākus bioķīmiskos procesus, kas norisinās šūnās, un drīzumā tās ļaus arī uzzināt, kā organismu ietekmē uzturēšanās izplatījumā. 2021. gada novembrī NASA plāno raugu nosūtīt kosmosā ar satelītu “BioSentinel”, lai izdibinātu, kā kosmiskā radiācija ietekmē šūnu spējas labot DNS bojājumus. Šis projekts sniegs zinātniekiem ieskatu tajā, kādiem veselības apdraudējumiem astronauti pakļauj sevi, dodamies ilgstošās kosmosa misijās.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
 
Forest Trees

Daba

Simts gados divreiz vairāk meža

 

Latvijā mežs aizņem vairāk nekā 50% no valsts teritorijas un šī platība turpina lēnām pieaugt. 1921. gadā meži aizņēma 28 procentus, 2021. gadā – jau 51 procentu no Latvijas platības.

 

Pērn Latvijā izaudzēti 65,9 miljoni sējeņu un stādu un daļa no tiem eksportēti. Šobrīd Latvijā izplatītākās ir bērzu audzes (27,5%), kam seko priežu (26%) un egļu (19,2%) audzes. Savukārt 1924. gadā dominēja skujkoku audzes un izplatītākās bija priedes (48,5%), egles (29,8%) un bērzi (11,9%). Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem un ekoloģiskākajiem materiāliem, kādu mūsdienu cilvēks var izmantot. Mūsdienu zināšanas ļauj koksni pielietot gan tradicionālajā veidā (koka būves, mēbeles, kurināmais), gan daudz plašāk – koksnes ķīmiskās pārstrādes rezultātā ražo audumu, šķidro degvielu, bioplastmasu, pārtikas un medicīnas preces, skaidro biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

projekta logo.png
 
putni.jpg

KATASTROFAS VĒSTURE

Pieredzes stāsts

Uz Arktiku vērot putnus

 

Augusts ir vienīgais mēnesis Vardē bez sniega, un tā ir vienīgā arktiskā klimata joslā esošā pilsēta Norvēģijā. Tā atrodas uz Varangeres pussalas un uz Vardejas salas.

 

Varde ir populāra ar Hūrnejas un Reinejas dabas rezervātu, kas ir viena no ievērojamākajām dabas apskates vietām Eiropā. Reta vieta, kur kombinējas gan taigas, gan tundras, gan arktiskā piekrastes dabas zonas, “Ilustrētai Zinātnei” stāsta dabas pētnieks Ainars Kupšis. Varangeres pussalas piekrasti putnu vērotāji uzskata par vienu no piecām pasaules labākajām vietām putnu vērošanai. Vardē ir tikai 1800 iedzīvotāju, tā ir Norvēģijas un visas Rietumeiropas vistālāk austrumos esošā pilsēta, tālāk uz ziemeļiem nekā lielākā daļa Aļaskas. Varde bija pēdējā pietura, pirms Fritjofs Nansens ar apkalpi 1893. gadā devās Arktiskajā ekspedīcijā. Varde kļuva arī par Nansena pirmo pieturu, kad viņš atgriezās no ziemeļiem 1896. gadā. No šejienes pasaulē tika nosūtīta ziņa, ka norvēģu polārpētnieks bijis tālāk uz ziemeļiem nekā jebkurš cits – 86 grādus uz ziemeļiem.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Sāpju mīklainā dvīne: Nieze saceļ trauksmi smadzenēs.

 

Pienācis laiks sakopt kosmosu: kosmonautikas uzņēmumi palaiž satelītus vēl nepieredzētā skaitā, bet vecie vraki turpina riņķot, draudot ar sadursmēm.

 

 

Atklājumi: neandertālieši saprata runu tāpat kā mēs.

 

 

 

RAKSTI MUMS

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

ilustretazinatne@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle