cilveks.jpg

PAGĀTNE

3 lielākās cilvēka mīklas

 

Pirms dažiem gadiem mūsu sugas vēsture šķita vienkārša: mēs izceļojām no Āfrikas un iekarojām pasauli. Punkts. Taču nesen atklātas fosilijas liek apšaubīt cilvēka evolūciju, pat kontinentu, kurā meklējami mūsu pirmsākumi. Ar pavisam jaunu tehnoloģiju zinātnieki, tēlaini izsakoties, patīs atpakaļ gadu miljonus, lai pietuvotos mūsu senču lielākajiem noslēpumiem.

 

Piecus centimetrus platais un četrus centimetrus augstais dzeroklis neizskatās nekā īpaši. Pirms 1,77 miljoniem gadu tas piederēja nu jau izmirušas sugas degunradzim, kas klīda pa Dmanisi apkaimi Gruzijā. Tagad šis zobs ir pavēris jaunu ēru mūsu pašu sugas vēstures izpētē.

Par pamatu ņemot atklājumus, ko zinātnieki veica, pētīdami degunradža zobu, tagad varam detalizēti uzzīmēt savu ciltskoku vairākus miljonus gadu tālākā pagātnē, nekā to spējām līdz šim. Tādējādi zinātniekiem pirmoreiz pavērās iespēja noskaidrot, no kuras sugas ir cēlusies visa cilvēce, un viņi tuvojas šā uzdevuma atrisinājumam.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
Govs.jpg

DZĪVNIEKI

Govs ir evolūcijas brīnums

 

Kaut arī cilvēki var uztvert govis kā vienkāršus lopus, to DNS mudž no ģenētiskām superspējām. Jauns zinātniskās pētniecības projekts atklāj, kā nepietiekami novērtētie atgremotāji tiek galā gan ar sīkstiem augiem, gan negantām baktērijām vai apvalda vēža šūnas.

 

Liellops ne vienam vien šķiet tikai topošais gaļas gabals, kas vienā mierā ganās pļavā un zelē zāli. Taču govs ēdot demonstrē vienu no izcilākajiem evolūcijas sasniegumiem – spēju iegūt enerģiju no augiem, no kuriem barības vielas ir grūti izlobāmas.

Liellopu izcilās spējas ir skaidrojamas ar unikāliem ģenētiskajiem pielāgojumiem, pateicoties kam atgremotāji, pie kuriem pieder arī liellopi, ir viena no sekmīgākajām dzīvnieku apakškārtām pasaulē. Nesen kāds starptautisks zinātnieku kolektīvs detalizēti izpētīja atgremotāju evolūciju, par pamatu ņemot genomus no 44 dažādām sugām, kas pārstāvēja visas sešas šo dzīvnieku dzimtas.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
astro.jpg

KATASTROFAS VĒSTURE

ASTRONOMIJA

Kosmosā sāksies medības

 

Telpā starp zvaigznēm klejo nepiesaistīti objekti. Jaudīgi teleskopi ir atklājuši, kā divi no tiem ceļo caur Saules sistēmu. Astronomi plāno sūtīt zondes nopakaļ svešajiem ceļiniekiem, kuri varbūt sniegs atbildi uz jautājumu, kā radusies dzīvība uz Zemes.

 

Kanādiešu astronoms Roberts Veriks 2017. gada 19. oktobrī dežurē pie Pan-STARRS teleskopa Havaju salās. Pārskatot teleskopa uzņēmumus datorā, viņš ievēro pavisam niecīgu gaismas plankumiņu. Sākumā viņam šķiet, ka tas ir kārtējais asteroīds. Tomēr veidam, kā objekts pārvietojas, piemīt kaut kas savāds. Tas neparasti lielā ātrumā traucas pāri debesjumam, turklāt neatrodas eliptiskā orbītā kā citi Saules sistēmas ķermeņi.

Robertam Verikam ir gadījies aplūkot pareizo debesjuma segmentu īstajā brīdī, un viņš ir pirmais cilvēks, kurš novērojis objektu, kas neriņķo nedz ap Sauli, nedz arī kādu citu zvaigzni. Objekta ātrums un trajektorija liek domāt, ka kopš brīža, kad svešais viesis ir izsviests laukā no tālas planētu sistēmas, tas ir mērojis daudzus tūkstošus miljardu kilometru pa starpzvaigžņu telpu.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Elektroauto startā iepaliek

Elektromobiļus uzskata par klimata izcilniekiem, taču, aprēķinot visu spēkrata mūžu no ražošanas līdz metāllūžņiem, viss izrādās sarežģītāk. Benzīna un dīzeļa mašīnas sacensību sākumā ir krietni priekšā elektromobiļiem.

Daļa tavu atmiņu ir maldi

Ja tev šķiet, ka visas tavas atmiņas atspoguļo realitāti, vari pārskatīt šo viedokli. Lai optimizētu resursus un ietaupītu vietu atmiņā, smadzenes veic pielāgojumus. Tagad zinātnieki pašķir maldu plīvuru, un viņu atklājumi palīdz, piemēram, psihiski slimiem un nevainīgi notiesātiem cilvēkiem.

Patiesība par diētiskajām limonādēm

Diētiskās (light) limonādes jau 70 gadu remdē patērētāju slāpes. Mākslīgie sladinātāji ir daudz pētīti, tomēr zinātnieki vēl arvien nav pārliecināti, vai cīņā pret globālo aptaukošanās epidēmiju tie tiešām ir veselīgāka alternatīva cukuram.

Elle Zemes virsū atrodas Etiopijā

Temperatūra virs 50 °C, skābes ezeri un neauglīgi sāls lauki – Dallolas reģions Etiopijā ir viena no nedaudzajām vietām uz Zemes, kur dzīvība nespēj iesakņoties.

Strāva visai pasaulei

Zaļajai elektrībai jānonāk pie patērētājiem ātrāk, tāpēc inženieri plāno Eiropas jauno elektronu šoseju. Iespējams, kāds indiešu atklājums ļaus visai pasaulei iegūt zaļo strāvu dažu sekunžu laikā.

Atklājumi pasaulē

Blīva zvaigzne savērpj laiktelpu. Zarnu baktērija var izglābt bites. Spīdoša tablete noārda implantus organismā.

Jautājumi un atbildes

Kāpēc rodas līķa stingums? Kurš virpuļviesulis ir laupījis visvairāk dzīvību? Kā nosaka Zemes vecumu?

Please reload

 

RAKSTI MUMS

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

ilustretazinatne@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IZ_2020-09.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle