DABA
Izvēle ir arī mūsu rokās
200 miljoni cilvēku, kuri sausuma un ekstremālu laikapstākļu dēļ devušies bēgļu gaitās, – tāda varētu būt nākotne, kam pretī virzās pasaule. Bet no krīzes vēl var izvairīties, ja pārtiku audzēsim uz jumtiem, burgeros liksim augu gaļu un mašīnas darbināsim ar ūdeņradi.
Ir 2099. gads. Arī šogad pasaules vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz pazeminājusies. Dienvidamerikā lietusmeži turpina izplesties, daudzviet pasaulē zemnieki apgūst jaunas lauksaimnieciskās platības, un Arktikā ik vasaru saglabājas neliels apgabals ar jūras ledu. Pasaules valstis ir panākušas, ka temperatūra ir nokritusies līdz līmenim, kas ir tikai 1,5 grādi virs tās, kāda bija pirms industrializācijas.
Tāda var būt mūsu nākotne, ja rīkosimies nekavējoties. 2015. gadā pasaules valstis noslēdza līgumu par temperatūras kāpuma ierobežošanu līdz 1,5 grādiem. Kopš industrializācijas sākuma pasaule jau ir uzsilusi par vienu grādu, tāpēc līdz noteiktajai robežai ir palikusi vairs tikai pusgrāda rezerve. Lai sasniegtu mērķi, vispirms ir jāaptur siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr nepieciešami arī citi pasākumi, jo arī tad, ja mēs jau šodien pārstātu tās ražot, atmosfērā esošās gāzes, domājams, tik un tā turpinātu uzsildīt planētu līdz minētajam slieksnim.
KOSMOSS
Mūsu galaktika radās kosmiskā haosā
Nesen atklātas lodveida zvaigžņu kopas liecina, ka Piena Ceļa galaktikas daļa, kurā dzīvojam, izveidojusies salīdzinoši nesen. Galaktikas vidū ir zvaigznes, kas radušās miljardiem gadu agrāk. Ja tur atrodas planētas, uz tām varbūt ir senāka dzīvība.
Lielais Sprādziens vēl arvien atbalsojas Visumā. Gāzu un putekļu mākoņi saspiežas gravitācijas spēka ietekmē, radot svelmainas pekles, ko saucam par zvaigznēm. Ap tām no atlikušā materiāla veidojas planētas. Gravitācijas spēks savelk gigantiskā spirālē lielu mākoni, kas sastāv no zvaigznēm, planētām, gāzēm un putekļiem. Miljardu gadu laikā spirālei pievienojas daudzi mazāki mākoņi, un pēdīgi spirāles vidū izveidojas sabiezējums. Piena Ceļa galaktika ir dzimusi.
Šādu stāstu par mūsu galaktikas sākumu ir raduši stāstīt gandrīz visi astronomi, taču nesen viņi piedzīvoja pārsteigumu: jaunatklātas lodveida kopas – seni zvaigžņu grupējumi – liecina par krietni dinamiskāku un pārsteidzošāku vēsturi. Daudzas galaktikas ar visām zvaigznēm, planētām, gāzēm un putekļiem ir satriekušās nežēlīgā ātrumā, un pamatīgā reakcija ir radījusi Piena Ceļa galaktiku pretējā secībā tam, kā bijām to iedomājušies, proti, sabiezējums vidū ir tapis pirmais.
KATASTROFAS VĒSTURE
CILVĒKS
Pretinde aizkavēs Alcheimera slimību
Bīstamas smaganu baktērijas – pārsteidzošs atklājums ļāvis zinātniekiem izvirzīt jaunu hipotēzi par to, kas izraisa Alcheimera slimību. Viņi ir arī gatavi to apturēt ar negaidītu ieroci.
Tavas smadzenes ir kā cietoksnis. Gar to asinsvadiem stiepjas mūris, ko sauc par asins un smadzeņu barjeru. To veido trīs šūnu kārtas, un tai tikpat kā nevar tikt cauri. Ceļš no asinīm uz smadzeņu šūnām ir atvērts tikai skābeklim, barības vielām un dažām citām vielām. Baktērijas un vīrusus tur neielaiž.
Tomēr dažos gadījumos mikroorganismiem izdodas ielauzties smadzenēs. Tur tie saduras ar nākamo aizsargfronti, kurā atrodas imūnšūnas – mikroglija. Tās atpazīst iebrucējus, aprij un noārda tos. Ja tomēr mikroorganismiem ir pārspēks, smadzenēm ir vēl pēdējais ierocis. Nervu šūnas izdala beta-amiloīdu, kas iekapsulē un nonāvē mikroorganismus.
Palīdzi klimatam – mazāk brauc ar auto
Tu zini, ka vajadzētu mazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu, bet nezini, ar ko lai sāk. Par laimi, zinātnieku pētījumi ļauj aprēķināt, kuri pasākumi ir visefektīvākie. Izrādās, ka liela daļa bieži minēto ieteikumu nav īpaši iedarbīgi.
Jauns bioprinteris dziedēs hroniskas brūces
Vaļējas brūces, kas ir par iemeslu pusei visu kāju amputāciju, mēdz būt dzīvībai bīstamas. Tāpēc zinātnieki izstrādājuši printeri, kurā tintes vietā ir pacienta šūnas. Pirmie eksperimenti liecina, ka printeris sadziedē bīstamās brūces.
Elektrība dabā
Paralizējošs trieciens, acu mesti zibeņi un saules baterijas organismā. Neskaitāmas dzīvās radības ir iemācījušās lietot elektroenerģiju gan medībās, gan navigācijai, gan lai rāptos pa vertikālām sienām.
Planieris uzlido līdz stratosfērai
Planieris Perlan II uzstādījis pasaules rekordu, paceldamies 23 kilometrus virs Zemes virsmas. Zinātnieki grasās ar šo bezmotora lidaparātu izdibināt, kā stratosfēra ietekmē meteoroloģiskās parādības troposfērā un klimata pārmaiņas.
Etnas virzība uz jūru draud ar katastrofu
Cilvēki baidās no Etnas izvirdumiem, taču jaunākie mērījumi liecina, ka vēl bīstamāka ir vulkāna lēnā pārvietošanās uz jūru gravitācijas spēka ietekmē. Ja Etna nogrūs, pār Vidusjūras piekrasti velsies milzīgs cunami.
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
