KOSMOSS
Zinātne panāk Zvaigžņu karus
Hiperātrums un gaismas zobeni saistās ar Zvaigžņu kariem, taču zinātne ir pienākusi tālajai galaktikai tuvāk nekā jebkad. Kino pasaules ir iedvesmojusi jauniem atklājumiem, un nu tuvojamies laikmetam, kurā būs robotārsti un lidaparāti sasniegs teju gaismas ātrumu.
Sensenos laikos tāltālā galaktikā cilvēki traucās ar kosmosa kuģiem ātrumā, kas pārsniedza gaismas ātrumu, un izcīnīja žilbinošus dueļus ar gaismas zobeniem. Viņi ieguva robotrokas, risināja sarunas ar 3D hologrammām un iznīcināja veselas zvaigžņu sistēmas ar megaieročiem, kas bija tik lieli kā planētas.
Zvaigžņu karu kosmiskās sāgas tehnoloģijas vienmēr ir bijušas tālu priekšā realitātei, taču dažādās zinātniskajās laboratorijās radītie tehniskie risinājumi mazpamazām panāk krāšņajā kino pasaulē rādītos kosmosa kuģus, robotus un medicīnas rīkus. Iedvesmojoties no filmām, zinātnieki ir nodevušies jauniem atklājumiem un izstrādājuši tehnoloģiskus risinājumus. Mūsu rīcībā jau ir efektīva slimību ārstēšana, un astronomi atklāj arvien vairāk planētu, kas šķiet gluži kā no Zvaigžņu kariem nākušas. Pienāks laiks, kad mēs piedzīvosim arī fotonu darbinātus datorus un kosmosa kuģus, kas trauksies teju vai ar gaismas ātrumu.
DABA
Datormodeļi prognozē nākotnes klimatu
Postoši 3,5 grādi vai samērīgāki 0,5 grādi? Pētnieki nezina, par cik tieši paaugstināsies temperatūra, taču mākslīgais intelekts un satelītu mērījumu atklātās kopsakarības sniedz priekšstatu par klimatu nākotnē.
Vai mums draud katastrofa, vai arī raizēm nav pamata? Kaut gan pēdējos gadu desmitos zinātnieki ar pasaules lielākajiem superdatoriem ir apstrādājuši milzīgus datu apjomus un klimata modeļi ir krietni pilnveidojušies, nākotne vēl arvien nav pilnībā skaidra. Modeļu iegūtie rezultāti ir atšķirīgi. Laikposmā līdz 2100. gadam tie paredz 0,5–3,5 grādu lielu temperatūras kāpumu, un šāds diapazons var nozīmēt ļoti atšķirīgas situācijas.
Ja zemeslode uzsils par 0,5 grādiem, pieaugs ekstremālo dabas parādību, piemēram, lietusgāžu un viesuļvētru, skaits, tomēr, visticamāk, situācija būs kontrolējama. Savukārt tad, ja temperatūra celsies par 3,5 grādiem, klimatiskie apstākļi, domājams, liks miljoniem cilvēku bēgt no sausuma, karstuma viļņiem, mežu ugunsgrēkiem, plūdiem un viesuļvētrām.
KATASTROFAS VĒSTURE
CILVĒKS
Konstruēt nākamo paaudzi
Vai ģenētiski rediģēti bērni ir kļuvuši par dzīves realitāti? Ķīnieši, iespējams, pirmoreiz embrijos ir izmainījuši gēnu, kas nodrošina rezistenci pret HIV. Cik tālu ir tikuši zinātnieki iespējās ietekmēt bērnu ģenētisko materiālu?
Trīs 21. hromosomas kopijas. Tāds ir Dauna sindroma ģenētiskais cēlonis, ko atklāja 1959. gadā. Aptuveni desmit gadus vēlāk zinātnieki bija izstrādājuši jaunu tehnoloģiju – ar šļirci iegūta augļūdens analīzes, kas ļāva noteikt šo ģenētisko kļūdu embrijam. Pēc tam vecākiem bija jāpieņem smagais lēmums, vai grūtniecību saglabāt.
Kopš tā laika gan šāda veida hromosomu pārbaudes, gan arī citas jaunas metodes ir tik plaši izplatītas, ka vairākās valstīs ar Dauna sindromu dzimušo bērnu skaits ir par 50% mazāks nekā tad, ja testi nebūtu veikti.
Ārsti var iejaukties arī agrākā embrija attīstības stadijā. Tiem, kas radīti mākslīgās apaugļošanas ceļā, pirms ievietošanas mātes dzemdē var veikt gēnu testus un atsijāt slimos embrijus. Šo metodi teorētiski var izmantot arī citiem mērķiem. Daži vecāki var izvēlēties atsijāt embrijus, kas nav slimi, bet kam ir kāda noteikta vēlama ģenētiskā kombinācija, kas atbildīga par konkrētām iezīmēm, piemēram, zilu acu krāsu. Iespēja tik lielā mērā pārvaldīt nākamās paaudzes gēnus ir pamatā kaislīgām ētiskajām diskusijām, kas sevišķi aktualizējās, kad pētnieki sāka izmantot jaunas tehnoloģijas.
Cilvēka sugas nākotne ir miglā tīta
Nevienai citai sugai uz zemeslodes nav tik lielas ietekmes kā mūsējai. Mēs esam ieņēmuši visus kontinentus, un mūsu skaits jau pārsniedz septiņus miljardus. Tik un tā zinātnieki nevar nosaukt kādu vienu iezīmi, kas paceļ mūs pāri citām sugām. Pamata spējas mums ir tādas pašas kā mūsu izmirušajiem senčiem un cilvēkpērtiķiem, un nu gudrie roboti draud pilnībā pietuvoties šīm spējām.
Melnie caurumi izvērš iekšu uz āru, un rodas baltie caurumi
Melnie caurumi iet bojā milzu pārvērtībā, kurā izspļauj kosmosā visu masu un pārtop par baltajiem caurumiem. Tā apgalvo hipotēze, ko zinātnieki pārbaudīs. Var gadīties, ka rezultāti mainīs mūsu skatījumu uz Visumu.
Apdraudētas sugas atgriežas
Bija palikuši vairs tikai daži. Taču dabas aizsardzības pasākumi un nesalaužama dzīvotgriba nav ļāvusi atsevišķām kritiski apdraudētām sugām izzust pavisam.
Melnā jūra iesaldē pagātni
Viens no pasaules senākajiem kuģu vrakiem izcilā stāvoklī ir atklāts Melnās jūras gultnē, kur īpaša ķīmiskā vide ļāvusi tam saglabāties neskartam. Ar 3D skeneriem, hidrolokatoriem un zemūdens kamerām aprīkoti roboti nesen izpētīja, kā radusies šī neviesmīlīgā, bet konservējošā vide.
Atklājumi pasaulē
Marss zaudēja ūdeni pa caurumu atmosfērā. Neandertālieši staigāja ar taisnu muguru. Skenējumi var atklāt pašnāvības risku.
Jautājumi un atbildes
Vai Zemes pretējā puslodē saule iet uz otru pusi? Vai melnie caurumi ir īsti caurumi? Kuru siltumnīcefekta gāzu atmosfērā ir visvairāk?
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
