TEHNOLOĢIJAS
Roboti ņem būvniecību
savās rokās
Automātisks ekskavators izrok bedri, un robotroka samūrē 1000 ķieģeļu stundā. Ar jauniem, superprecīziem sensoriem un mākslīgā intelekta algoritmiem aprīkoti roboti jau ir pilnībā uzbūvējuši mājas, un nākotnē tie kļūs par jauno, elektronisko būvbrigādi.
Būvlaukumā skan ekskavatoru, betona maisītāju un instrumentu radītais troksnis. Mājai tiek likts jumts, kamēr turpat blakus gruntsgabalā notiek pamatu rakšana. Trešajā mājā patlaban tiek stiprinātas ģipškartona plāksnes. Būvlaukumos nav neviena paša cilvēka. Visus darbus, sākot ar pamatu betonēšanu un beidzot ar pēdējā jumta kārniņa piestiprināšanu, veic roboti, kamēr droni seko līdzi, kā tiem sokas ar darāmo.
Iespējams, nākotnē būvlaukums izskatīsies tieši šādi. Miniatūri datori, mākslīgais intelekts un jauni sensori ļaus robotiem pārņemt darbus, ko līdz šim veikuši strādnieki ar miesu un asinīm, turklāt roboti varēs strādāt visu diennakti bez apstājas.
CILVĒKS
Smadzenes ar domu spēku atvaira sāpes
Ja tev ir bail no adatām, duršanas process sagādās lielākas sāpes. Jauna metode ļauj novērot par sāpēm atbildīgos apgabalus smadzenēs, un izrādās, ka emocijām ir daudz lielāka loma, nekā uzskatīts līdz šim. Tomēr mūsu psihe spēj ne tikai pastiprināt sāpes, smadzenēm pašām ir arī labākās zāles pret tām.
Skenera spēcīgie magnēti rada skaļu troksni, kas pilnībā ieskauj kara veterānu, kurš guļ ar galvu skenera tuneļveida caurulē. Taču briesmīgais troksnis nav vainīgs pie tā, ka viņš griež zobus aiz sāpēm. Kad jaunais vīrietis pirms diviem gadiem bija devies misijā, viņu ievainoja augšstilbā, un kopš tā laika viņš mokās ar hroniskām sāpēm. Ārsti nav spējuši izdarīt necik daudz, lai tās mazinātu, toties skeneris sniedz pilnīgi precīzu priekšstatu par to, kurā smadzeņu vietā veidojas viņa sāpes. Pēc tā var nozīmēt konkrētu ārstēšanas terapiju, kas palīdzēs tās atvieglot.
Karavīrs ir iztēlots piemērs, taču šāda veida sāpju ārstniecība varētu kļūt par realitāti jau pēc dažiem gadiem. Kolorādo Universitātes (ASV) psihologs Tors Veidžers uzskata, ka sāpju apstrāde smadzenēs ir vēl sarežģītāka, nekā zinātnieki domājuši līdz šim. Skenējot simtiem sāpju pacientu, viņš ir izdibinājis, ka smadzenēs darbojas trīs nošķirti sāpju centri, kuri, kopā ņemti, veido sāpju sajūtu. Tikai viens no šiem centriem saņem signālus no sāpju nerviem, turpretī abi pārējie pastiprina vai pavājina sāpes atkarībā no mūsu psihiskā stāvokļa.
KATASTROFAS VĒSTURE
DABA
Saldētava ir kā
Noasa šķirsts
Izmirušas dzīvnieku sugas iespējams atjaunot no DNS, kas glabājas zooloģisko paraugu saldētavās. Zinātnieki veic pētījumus ar šūnām laboratorijās.
Neilgi pirms 2018. gada Lieldienām nomira degunradzis Sudāns. Tas bija pēdējais balto degunradžu ziemeļu pasugas tēviņš, bet pirms tā nāves bija iedarbināts avārijas plāns – biologi paņēma Sudāna audu paraugus un nosūtīja uz Sandjego Kalifornijas štata dienvidos, kur tos noglabāja milzīgā saldētavā, kurā jau atrodas daudzu citu dzīvnieku audu paraugi. Šo vietu sauc par Sandjego sasaldēto zoodārzu.
Pasaulē ir vairākas vietas, kur lielā aukstumā tiek glabāti dzīvnieku audi, lai tos kādreiz nākotnē varētu izmantot. Tie ir bruņurupuču, pingvīnu un daudzu citu apdraudētu sugu īpatņu sperma, olšūnas, ādas un citas šūnas. Šīs saldētavas darbojas kā sava veida Noasa šķirsts, ko zinātnieki izmantos, lai atdzīvinātu vairākas apdraudētas dzīvnieku sugas.
Deviņas sakritības ir radījušas oāzi Visumā
Mūsu viesmīlīgā planēta varēja būt pavisam citāda. Ja Zeme nebūtu sadūrusies ar kādu citu planētu, tagad tā, visticamāk, būtu tuksnešaina. Un šis ir tikai viens no daudziem “ja”. Zinātnieki aplūko planētas pie citām zvaigznēm, lai noskaidrotu, vai Zeme ir unikāla.
Tumsā uzglūn ērcītes un baktērijas
Ērcītes vairojas tavā spilvenā, bet kafija un sarkanvīns palēnām liek sadzeltēt zobiem, un ik pa laikam tevi piemeklē kāda slimība. Iekštelpu sezona ir pašā plaukumā – ar visiem draudiem un lamatām. Piedāvājam ceļvedi, kā sveikam un veselam tikt cauri tumsai.
Atklāj Visuma pirmo ķīmisko savienojumu
Ilgus gadus astronomi meklēja pašus pirmos Visuma jonus, kam vajadzēja rasties 380 000 gadu pēc Lielā Sprādziena. Nesen lidmašīnā ierīkots teleskops atklāja pirmsavienojumu atstātas pēdas, kas apstiprina zvaigžņu un galaktiku rašanās stāstu.
Ledainos fjordos ir bagātīgi koraļļu rifi
Milzīgi koraļļi, krāsaini vēži un neparastas zivis – Norvēģijas piekrastē atrodas viens no lielākajiem koraļļu rifiem pasaulē, kurā mājo unikālas dzīvnieku sugas.
Tikšķošās klimata bumbas
Klimata sistēmās paslēpušies faktori, kas var likt ūdens līmenim kāpt un gaisa temperatūrai celties vēl straujāk, nekā tas notiek patlaban. Zinātnieki pēta, kā neitralizēt bumbas, kas apdraud klimata stabilitāti.
Atklājumi pasaulē
Drons meklēs dzīvību uz Saturna pavadoņa. Aziāti lietoja marihuānu jau pirms 2500 gadiem. Erudītiem ir stipras smadzeņu saites.
Jautājumi un atbildes
Vai eksistē pazuduši kontinenti? Kāpēc sniegs gurkst? Kāpēc mūzika izraisa zosādu?
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
