Coronavirus

CILVĒKS

Vīrusiem ir daudz seju

 

Zinātnieki plāno izpētīt simtiem tūkstošu dzīvnieku vīrusu, kam ir potenciāls inficēt cilvēkus un izraisīt nākamo pandēmiju. Taču ne visi vīrusi ir mūsu ienaidnieki, daži var pat palīdzēt cīņā ar slimībām.

 

Parasti, dzirdot vārdu “vīruss”, prātā nāk iesnas, klepus un temperatūra. Tomēr vīrusi nenozīmē tikai cilvēku slimības; tie eksistē visur, piemēram, augsnē, jūrā un dzīvos organismos. Lai gan vīrusi, it sevišķi pēdējā laikā, šķiet tikai ienaidnieki, tiem ir daudzveidīga ietekme uz cilvēka veselību. Vīrusi spēj cilvēkiem gan izraisīt slimības, gan palīdzēt cīņā pret tām. Piemēram, mūsdienās vīrusus jau izmanto, lai ārstētu ādas vēzi melanomu un pret antibiotikām rezistentu baktēriju infekcijas. Cilvēku un vīrusu mijiedarbība ir neizbēgama. Koronavīruss SARS-CoV-2 cilvēcei ir atgādinājis, cik ļoti neaizsargāti mēs varam būt pret vīrusiem. Šā iemesla dēļ zinātnieki aktīvi darbojas, lai laikus atklātu riska grupas un reģionus, pirms infekcijas sāk izplatīties lielā mērogā. Daži zinātnieki pat plāno atklāt potenciāli bīstamus vīrusus, pirms tie ir kļuvuši kaitīgi cilvēkiem. Piemēram, Globālā viroma projekta ietvaros ir plānots

raksturot gēnus vairākiem simtiem tūkstošu potenciāli bīstamu vīrusu, kas varētu “pārlēkt” no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
 
Earth and Space

KOSMOSS

Meteorīti palīdzēja Zemei

 

Rets ķīmiskais elements senā Grenlandes iezī ļāvis atminēt vienu no lielajām zinātnes mīklām – kā ogleklis un ūdens padarīja Zemi apdzīvojamu? Šis atklājums var būtiski ietekmēt skatījumu uz to, kur Visumā meklēt dzīvību.

 

Vēl un vēlreiz debesis uzplaiksnī virs Zemes neauglīgās ainavas. Milzīgu kosmisko iežu bluķi kā krusa krīt caur retināto atmosfēru un aizdegas ar liesmām. Neskaitāmie triecieni drebina planētu, tomēr smagā bombardēšana atstāj ne tikai postažu. Tā rada arī apstākļus, kas ar laiku ļaus attīstīties dzīvībai. Meteorīti ir atnesuši dzīvībai svarīgus ķīmiskos savienojumus, kuru jaunajai Zemei vēl trūkst, lai pēc daudziem gadu miljoniem tā varētu kļūt par mums zināmo zilzaļo paradīzi.

Jau agrāk vairāki pētījumi lika domāt, ka Zemes pirmsākumos virsma bijusi pilnīgi sausa un ar skābekli un ūdeņradi (ūdens sastāvdaļām) tā bagātināta tikai ilgi pēc rašanās. Nesen starptautiska zinātnieku komanda Ķelnes Universitātes ģeologa Mario Fišera-Gedes vadībā beidzot apstiprināja šo hipotēzi. Izšķirošs faktors izrādījās ievērības cienīgs iezis, kas atklāts netālu no Grenlandes galvaspilsētas Nūkas. Šim atklājumam ir ne vien svarīga vieta zemeslodes senvēsturē, bet arī nozīmīga ietekme uz zinātnieku centieniem atrast dzīvību citur Visumā.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
Hair Treatment

KATASTROFAS VĒSTURE

CILVĒKS

Plikgalvība nākotnē

nebūs problēma

 

Matu ir par maz? Par daudz? Varbūt nepareizajās vietās? Pētnieki aktīvi darbojas, lai palīdzētu cilvēkiem nonākt pie vēlamā matu daudzuma. Metodes ir daudz un dažādas: lāzeri, 3D printeri, elektrošoks un ģenētiskā modifikācija.

 

Kolumbijas Universitātē (ASV) gūts milzu panākums – uz ādai līdzīgas želejas izaudzēti pāris mazu matiņu. Paši par sevi tie nekādā veidā nav iespaidīgi, tomēr paver iespēju nākotnē pilnībā novērst plikgalvību. Galvas mati nav dzīvībai nozīmīgākā ķermeņa

daļa, tomēr katru gadu cilvēce tērē desmitiem miljardu eiro, lai tos koptu, grieztu, skūtu, rautu u. tml.

Citiem ir tieši pretēja problēma – vairāk nekā pusei vīriešu un aptuveni ceturtdaļai sieviešu 50 gadu vecumā ir neatgriezeniski pazudusi daļa galvas matu. Matu izkrišanu daudzi uzskata par lielu problēmu, tāpēc zinātnieki visā pasaulē cenšas to atrisināt. Kolumbijas Universitātes zinātnieku sasniegums ir tikai viens no daudzajiem pēdējo gadu atklājumiem par šo tēmu. Pētnieku rīcībā ir krēmu, cilmes šūnu un 3D printeru arsenāls, ar kuru viņi ir gatavi sākt karu pret parūku industriju.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Lēni degoši materiāli darbinās kosmiskās zondes

 

Nākotnes kosmosa misijām būs vajadzīgas jaunas enerģijas sistēmas, kas nebūs

atkarīgas no Saules starojuma. Tāpēc NASA vēlas izstrādāt pirolantu baterijas, kas

lēnā un kontrolētā degšanas procesā apgādās kosmosa kuģus ar elektrību.

Kukaiņiem vajag palīgus

 

Kukaiņu daudzums un daudzveidība pasaulē strauji sarūk. Ja tie izzudīs pavisam, beigas pienāks arī mums. Sīkajiem posmkājiem ir milzīga nozīme cilvēces izdzīvošanā, un arī tu vari palīdzēt tos glābt.

Pretapaugļošanās tabletes atbrīvoja sievietes

 

Kas kopīgs sieviešu tiesību aizstāvei, katoļu ārstam, miljonārei un “doktoram Frankenšteinam”? Viņi ir līdzdalībnieki pirmās hormonālās kontracepcijas izstrādē. Kopš 1957. gada, kad pretapaugļošanās tablete nonāca apritē, tā ir izraisījusi asas debates, tomēr mūsdienās tās pozitīvais devums sieviešu neatkarības un labklājības jomā ir grūti noliedzams.

Superiekārtas meklēs neparastos neitrino

 

Antimatērijai teorētiski būtu vajadzējis izdzēst visu matēriju jau Visuma pašos pirmsākumos. Atbildi uz šo fizikas noslēpumu zinātnieki meklēs dziļi pazemē. Divi iespaidīgi detektori, ko būvē ASV un Japānā, ķers mīklainās neitrīno daļiņas, kuras varētu sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc viss eksistē.

Atklājumi pasaulē

 

Marsam, iespējams, bijuši gredzeni – un varbūt būs atkal. Cilvēka gēns palielina pērtiķu smadzenes. Astronauti ieslīgs ilgā miegā.

Jautājumi un atbildes

 

Kā rodas tuksneši? Vai līķī var izšķīdināt skābē? Kāpēc meteorītu krāteri ir apaļi?

 

RAKSTI MUMS

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

ilustretazinatne@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

01_IZ_02_2021.jpg
  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle