Intersteller.jpg

KOSMOSS

Astronomi plāno tālu ceļojumu

 

Zinātnieki izstrādā koncepciju jaunai zondei, kas nieka 50 gados varētu aizlidot 150 miljardu kilometru attālumā un detalizēti izpētīt starpzvaigžņu telpu. Tomēr, lai nodrošinātu šādu ātrumu, būs vajadzīga pasaules lielākā raķete un drosmīgs manevrs gar pašu Sauli.

 

Kad kosmiskā zonde Interstellar Probe, apmetusi līkumu ap mūsu zvaigzni, uzņems kursu laukā no Saules sistēmas, tās ātrums sasniegs 300 000 kilometru stundā. Ātruma ziņā tai gandrīz nebūs līdzinieču starp cilvēka radītiem lidaparātiem – ar šādu ātrumu zonde varētu aizlidot līdz Marsam astoņās dienās. Taču Interstellar Probe būs priekšā daudz garāks ceļojums. Tā izlidos no mūsu Saules sistēmas un pusgadsimtu pārraidīs datus uz Zemi.

Zondes ceļojuma mērķis ir starpzvaigžņu telpa, no kuras Saule izskatīsies tikai pēc maza gaismas punktiņa starp daudziem citiem Piena Ceļa galaktikā un kurā nav nekā daudz vairāk kā vien mazumiņš gāzu un putekļu. Ja iecere īstenosies, 50 gadu ilgās misijas laikā zonde aizceļos 1000 reižu tālāk no Saules nekā Zeme, mērojot 150 miljardus kilometru.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
Elektromagnetisms.jpg

TEHNOLOĢIJAS

Dāņu fiziķis atklāj jaunu fundamentālo spēku

 

1820. gadā dāņu fiziķis Hanss Kristians Ersteds sakustina kompasa adatu, tuvinot tai vadu, kurā plūst strāva. Šo parādību viņš nosauc par elektromagnētismu. Tagad fiziķi rod Ersteda atklājumam galējus pielietojumus – viņi ar to grasās ielūkoties smadzeņu darbībā un radīt teju nebeidzamu enerģiju.

 

Mobilais telefons pamodina tevi tieši tajā laikā, kuru tu esi uzstādījis. Tu aizbrauc ar elektromobili uz darbu, tur ieslēdz datoru un reģistrējies sistēmā, kas tevi savieno ar serveri. Pēc darbdienas beigām tev ir sarunātas vakariņas restorānā. Kaut arī tas atrodas nepazīstamā rajonā, tu viegli atrodi ceļu, izmantojot GPS, kas lieto satelītu pārraidītos mikroviļņus.

Visas modernās tehnoloģijas, kuras ir mums apkārt un no kurām ir atkarīga mūsu sabiedrība, var atvedināt uz 1820. gada pavasari, kad dāņu fiziķis Hanss Kristians Ersteds atklāja, ka elektrība un magnētisms ir viena fundamentālā spēka jeb mijiedarbības divas puses. Pats Ersteds gan šo atklājumu tālāk neattīstīja un ļāva citiem noskaidrot, kā izmantot elektromagnētisma potenciālu.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

 
nave.jpg

KATASTROFAS VĒSTURE

CILVĒKS

Ķermenis turpina darboties pēc nāves

 

Smadzenes sūta elektriskus signālus, organisma šūnas darbojas pastiprinātā režīmā, un rokas kustas mēnešiem ilgi. Jauni pētījumi atklāj, kas notiek turpmākajās minūtēs, dienās un mēnešos pēc nāves.

 

Gandrīz divus mēnešus pēc tam, kad Indija Smita un viņas pusbrālis Kodijs 1997. gada 9. jūlijā pazuda ASV, Ohaio štatā, abu bērnu līķus atrada augstā zālē pie kapsētas netālu no dzīvesvietas. Četrus un 11 gadus vecie bērni acīm redzami nebija paši apgūlušies zālītē, lai mirtu dabiskā nāvē, tāpēc policijai bija jāizmeklē dubultslepkavība. Taču izmeklētāji nespēja noteikt precīzu nāves laiku, un bērni varēja būt nogalināti jebkurā brīdī pēc viņu pazušanas.

Lielas aizdomas krita uz patēvu Kevinu Nīlu, kurš pirms bērnu pazušanas bija sastrīdējies ar viņu māti. Turklāt Nīls policijai jau bija labi zināms, taču viņa noziedzīgā pagātne nodrošināja alibi lielākajā daļā šā perioda. Deviņpadsmit dienu pēc Kodija un Indijas pazušanas – 28. jūlijā – Nīlu apcietināja kādā citā vardarbības lietā, tāpēc četrdesmit dienu pēc šā datuma viņam bija dzelžains alibi. Policija meklēja palīdzību zinātnē, un viņiem talkā nāca biologs Nīls Heskels. Viņš koncentrējās nevis uz upuru nāvi, bet dzīvību viņu ķermeņos pēc nāves.

 

Vairāk lasi jaunajā numurā!

Zinātnieks grib pārvērst Zemi par milzīgu teleskopu

Katru reizi, kad teleskops jāpadara lielāks, tā izmaksas strauji pieaug. Taču kādam atjautīgam zinātniekam radusies ideja, kas var likvidēt nepieciešamību pēc lielākiem teleskopiem, – viņš grib izmantot Zemi kā lielu optisku lēcu.

Patiesība par e-cigaretēm

Pēdējos gados popularitāti ir iemantojušas elektroniskās cigaretes – arī kā palīglīdzeklis, lai atbrīvotos no atkarības no parastajām cigaretēm. Zinātnieki vēl nav pārliecināti, vai un kādā mērā e-cigaretes ir vai nav kaitīgas veselībai, bet 2019. gadā elektroniskās smēķēšanas dēļ nomira vismaz 47 amerikāņi.

Kuņģa–zarnu traktā ņudz dzīvība

Miljoniem baktēriju mudž tavā kuņģa–zarnu traktā. Dodies līdzi un izložņā garo orgānu sistēmu, kas spēj ietekmēt gan ēstgribu, gan arī veselību.

Vasara ir vampīru sezona

Tie ieurbjas ādā, ievada tevī ķīmiskas vielas un var inficēt ar slimībām, un tas viss tādēļ, lai tiktu pie viena no uzturvielām bagātākajiem šķidrumiem pasaulē – asinīm. Vasara ir pilnā plaukumā, un asinssūcēju dzīru sezona arī.

Atmosfēras upes var applūdināt Kaliforniju

ASV zinātnieki ir pievērsuši uzmanību līdz šim maz pētītai un potenciāli ļoti postošai meteoroloģiskajai parādībai. Atmosfēras upes var atstāt bez mājokļa 1,5 miljonus cilvēku, un tagad pētnieki cenšas laikus tās prognozēt.

Atklājumi pasaulē

Zilā enerģija var aizstāt kodolenerģiju. Leduslaikmetā Austrālijā valdīja rāpuļi. Zilā vaļa sirds saraujas divas reizes minūtē.

Jautājumi un atbildes

Cik dziļi ūdenī iesper zibens? Kā darbojas saules baterija? Kāpēc ar aizvērtām acīm ir grūti noturēt līdzsvaru?

Please reload

 

RAKSTI MUMS

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

ilustretazinatne@dienaszurnali.lv

Tālrunis: +371 67273311;

Mobilais tālrunis: +371 26514838

Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Twitter - Black Circle
  • Facebook - Black Circle