CILVĒKS
Operācija atbīda pārejas periodu
Piesārtuši vaigi, svīšana, garastāvokļa svārstības – pārejas vecums jeb klimakss sevi piesaka nepārprotami. Tomēr tā sekas ilgtermiņā var būt ļaunākas. Starp tām ir trombi un Alcheimera slimība. Varbūt nākotnē operācija ļaus atbīdīt šīs problēmas pat par 20 gadiem tālāk.
Piecdesmitgadīga sieviete apsēžas uz soliņa, sviedri plūst aumaļām, un galva reibst. Sievietei ir pienācis pārejas periods jeb klimakss, un dziļi viņas smadzenēs nervu šūnas ir izjutušas sievišķo dzimumhormonu deficītu, kas pilnībā mainīs atlikušo dzīvi. Varbūt vēl pēc 20 gadiem šī pati sieviete pēc iziešanas no mājas un ilgākas atpūtas uz soliņa vairs neatcerēsies, kādas bija plānotās turpmākās gaitas.
Aprakstītā situācija daudzām sievietēm ir ikdiena. Pārejas periodam jeb klimaksam – vecumam, kad sievietei beidzas menstruācijas un olnīcas vairs nedarbojas kā iepriekš, – sevišķi raksturīgi ir tā dēvētie karstuma viļņi, kad asinis pieplūst sejā un uz pieres izspiežas sviedri. Zinātnieki atklājuši, ka šī robežšķirtni iezīmējošā fāze var izraisīt arī daudz nopietnākas kaites it visur organismā. Viena no nepatīkamākajām ir Alcheimera slimība. Dažu gadu laikā klimakss var krasi mainīt vielmaiņu un aizsākt smadzeņu audu noārdīšanās procesus, kas bojā atmiņu.
DABA
Leduslaikmets ir atcelts
Mērījumi liek domāt, ka Saules aktivitāte tuvojas minimumam. Taču atšķirībā no 17. gadsimta, kad upes aizsala un ražas bija ļoti sliktas, šoreiz sala žņaugiem pretī stājas miljardiem tonnu cilvēka radīto CO2 izmešu.
Jau kuro gadu pavasaris liek sevi gaidīt. Sniegs ceļmalās krājas metriem augstās kupenās, un ezerus un jūras piekrasti klāj biezs ledus. Ledainais austrumu vējš pat dienas vidū iet cauri biezajiem mēteļiem, vilnas cepurēm un cimdiem, līdz kaulam izsaldējot ikvienu, kas uzdrīkstas iziet laukā. Esiet sveicināti leduslaikmetā!
Kaut arī 2020. gads sākās ar siltāko ziemu meteoroloģisko novērojumu vēsturē, var gadīties, ka aukstums nekur tālu nav paslēpies. Astronomiskie novērojumi liek prognozēt, ka tuvākajos pāris gados Saules aktivitāte būs neliela un līdz ar to samazināsies arī enerģijas piegāde Zemei. Ja raugāmies uz ilgāka laika perioda vidējām vērtībām, pēdējo reizi Saule tik rāma bija tā dēvētajā mazajā leduslaikmetā, kas ilga apmēram no 1450. līdz 1850. gadam. Visaukstākais laiks bija 1645.–1715. gadā, kad liela daļa Eiropas mocījās sala žņaugos un miljoniem cilvēku nosala un nomira badā. Kaut arī zinātnieki vēl arvien nespēj vienoties par mazā leduslaikmeta cēloņiem, atklāts paliek jautājums, kāds efekts mūsdienās būs līdzīgam vai pat lielākam Saules aktivitātes pamazinājumam.
KATASTROFAS VĒSTURE
KOSMOSS
Visuma izplešanās nepadodas aprēķiniem
Cik strauji izplešas Visums? Uz šo vienkāršo jautājumu zinātniekiem nav vienas atbildes – viņiem ir divas. Precīzi mērījumi sniedz katrs savu rezultātu, un loģiskākais skaidrojums ir tas, ka Visumā slēpjas vēl neatklāti spēki.
Braucot ar mašīnu no vienas pilsētas uz otru, tu mēģini noteikt attālumu. Odometrs rāda 74 kilometrus, bet pēc kartes sanāk 67,4 kilometri. Vietā jautājums, kur meklēt kļūdu: vai odometrs nedarbojas pareizi, vai arī neesi pareizi izmērījis kartē, vai varbūt kaut kas nav kārtībā pašos pamatos?
Patlaban pasaules astronomiem jāatrisina līdzīga problēma. Atšķirība ir vienīgi tā, ka viņi cenšas izmērīt nevis attālumu starp divām pilsētām, bet gan ātrumu, ar kādu izplešas Visums, un te nu viņi nonāk pie diviem atšķirīgiem rezultātiem. Abu pamatā esošie mērījumi ir rūpīgi pārbaudīti, un neviens nespēj tajos atrast nekādu kļūdu. Taču, ja gribam, lai vadošās teorijas par Visuma uzbūvi un attīstību paliktu spēkā, abi rezultāti vienlaikus nekādi nevar būt pareizi.
Dirižabļi atgriežas gaisa satiksmē
2024. gadā paredzēts gaisā pacelties Airlander 10, lielākajam lidaparātam pasaulē. Datormodelēšana un jauns, aerodinamisks korpuss ļaus dirižablim lidot piecas dienas no vietas un pārvadāt 100 pasažierus.
Noder visi līdzekļi
Plēsīgajiem dzīvniekiem nereti daudz laika ir jāpavada medībās, lai noķertu radības, kas cenšas sevi izmanīgi pasargāt, vai nu šaujot ar indīgām asinīm, nokrītot zemē vai ietērpjoties ekskrementu bruņās. Svarīgs ir tikai viens: izglābt dzīvību.
Neredzamība var kļūt zaļa
Kāds izgudrotājs ar senas ilūzijas palīdzību ir radījis “neredzamības apmetni”. Tas spēj ne vien padarīt neredzamus cilvēkus, ēkas un transportlīdzekļus, bet arī palielināt saules bateriju efektivitāti.
Notverts nāves brīdī
Gadu tūkstošiem Sibīrijas daudzgadīgais sasalums ir glabājis iesaldētu dzīvnieku pasauli. Tagad ledus kūst, un aizvēsturiskie dzīvnieki nāk gaismā.
Daļa dzīves ir halucinācija
Atver acis un palūkojies apkārt! Tev varbūt šķiet, ka tu redzi objektīvu realitāti, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tas, ko tu redzi, nereti ir līdzīgs halucinācijai – alternatīva realitāte, ko smadzenes radījušas, balstoties uz pieredzi un vēlamo.
Atklājumi pasaulē
Jauns skaidrojums tumšajai matērijai. Bišu niknākie ienaidnieki var pārtikt no plastmasas. Līdzjušanas spēja ir mūžsena.
Jautājumi un atbildes
Kāpēc vannasistabā dzīvo zvīņenes? Vai medu tiešām var glabāt mūžīgi? Kuri liellopi ietekmē klimatu vairāk?
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
