TEHNOLOĢIJAS
Dators rada jaunu
dzīvības formu
Mēs esam iegājuši konstruētās dzīvības laikmetā. Radīšanas brīnumu zinātnieki ir uzticējuši datoram, kas atdarinājis evolūciju un radījis dzīvu robotu. Jaunā būtne sastāv no vardes šūnām, bet nav pielīdzināma nekam dabā pastāvošam.
Petri trauciņš laboratorijā mudžēt mudž no aptuveni milimetru gariem radījumiem. Šķiet, daļai mīksto, knapi saskatāmo radījumu ir tādas kā ekstremitātes, citi pirmajā acu uzmetienā drīzāk izskatās pēc iegarenām gliemjveida būtnēm. Taču patiesībā tiem nav ne roku, ne kāju, un, rūpīgāk paskatoties, sīkie radījumi nav līdzīgi arī gliemjiem. Patiesībā tie nelīdzinās nekam, ko mēs jebkad esam redzējuši, jo šie niecīgie organismi nemaz nav nākuši no dabas. Tos ir izgudrojis un konstruējis superdators, kurš milzu ātrumā izskrējis cauri digitālam evolūcijas procesam un piedāvājis recepti jaunai dzīvu robotu sugai, kas sastāv no simtprocentīgi dabiskām šūnām. Visbeidzot zinātnieki ar mikroķirurgu instrumentiem šiem radījumiem piešķīruši fizisko veidolu saskaņā ar datora norādījumiem.
Rezultāts ir pilnīgi jauna dzīvības forma, kas nav ne dabiska būtne ar miesu un asinīm, ne arī mikroshēmas vadīts robots. Rezultāts ir kaut kas pa vidu – ieprogrammēts organisms jeb ksenobots. Ksenobotu autori, zinātnieki no Taftsa Universitātes un Vērmontas Universitātes (ASV), šos sīkos radījumus ir nosaukuši arī par datora konstruētiem organismiem.
KOSMOSS
Gamma mia!
Mirstošas zvaigznes raida izplatījumā spēcīgu gamma starojumu. Neseni mērījumi liecina, ka gamma uzliesmojumi var būt spēcīgāki, nekā tika uzskatīts līdz šim, un, iespējams, reiz jau likuši dzīvībai uz Zemes ciest.
Satelīta Swift sistēmas 2019. gada 14. janvārī raida trauksmes signālu. Tā instrumenti ir reģistrējuši milzīgu enerģijas izlādi tālu kosmosā. 64 sekunžu laikā satelīts pavērš teleskopu uz ārkārtējā notikuma pusi. Turpmākās stundas un dienas vairāki teleskopi gan kosmosā, gan uz Zemes seko iespaidīgajai parādībai, kam tiek piešķirts astronomiskā notikuma numurs GRB 190114C.
Burti GRB nozīmē, ka satelīta Swift fiksētā parādība ir gamma uzliesmojums – ārkārtīgi spēcīga īsviļņu elektromagnētiskā starojuma izlāde divos staru kūļos. Gamma starojuma īsā laikā izstaro teju vai desmit reižu vairāk enerģijas nekā Saule visā savā pastāvēšanas laikā.
Gadu desmitiem gamma uzliesmojumi ir bijuši noslēpumā tīti, taču vismaz viens ir skaidrs – ja gamma uzliesmojums notiktu dažu tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, mūsu planētai var draudēt nopietnas briesmas. Aprēķini liecina, ka netāls gamma uzliesmojums var noārdīt ozona slāni un izraisīt dzīviem organismiem kaitīgas ķīmiskās reakcijas atmosfērā. Iespējams, gamma uzliesmojums jau vismaz vienreiz Zemes vēsturē ir izraisījis masveida izmiršanu.
KATASTROFAS VĒSTURE
CILVĒKS
Tavs dzīves ceļš
jau ir nosprausts
Tavs lēmums šorīt iedzert tasi kafijas varētu izraisīt spraigas diskusijas starp filozofiem un biologiem. Vai tu šo lēmumu pieņēmi pats, vai arī tas tika iedibināts jau Visuma pirmsākumos? Pamazām zinātnieki tuvojas atbildei, un tā var mainīt mūsu priekšstatu par brīvo gribu.
Pamēģini kādu brīdi pavērot sevi no malas. Varbūt tu sēdi ērtā krēslā un lasi. Bet kā tu sēdi? Un kā ir gadījies, ka tu pašlaik lasi tieši šo rakstu? Padomā, kādas izvēles līdzšinējā dzīves gaitā ir likušas tev tieši šobrīd nonākt tur, kur tu atrodies. Vai tu pieņēmi kādus aktīvus lēmumu vai arī rīkojies gluži automātiski? Un, ja izdarīji aktīvu izvēli, kā tu nonāci līdz tai? Iespējams, šajā kontekstā vissvarīgākais jautājums ir tas, vai tava rīcība ir brīvās gribas rezultāts, vai arī to pilnībā nosaka neapzināti procesi, kas norisinās tavās smadzenēs.
Ja cilvēkam piemīt brīvā griba, viņam ir reāla iespēja izvēlēties ko citu, nevis to, ko viņš ir izvēlējies, un vairākums cilvēku apgalvotu, ka viņiem šāda spēja piemīt. Taču zinātniskie pētījumi liek domāt par pretējo. Smadzeņu pētnieki ir atklājuši, ka tavas izvēles ir smadzeņu elektriskās aktivitātes rezultāts, un šī aktivitāte notiek saskaņā ar fizikas likumiem, kas nepieļauj atkāpes. Tādējādi brīvās gribas pastāvēšana klasiskā izpratnē ir apšaubāma, un zinātnieki tagad diskutē par to, vai ir jēga šo terminu iedzīvināt jaunā izpratnē.
Ilustrētajai Zinātnei 15 gadi!
2005. gada nogalē Plūtons joprojām skaitījās planēta, Higsa daļiņa vēl nebija atklāta un mūsu ciltskokā vēl nebija Denisa alas cilvēka un vairāku citu sugu. Mēs atskatāmies uz spilgtākajiem notikumiem Ilustrētās Zinātnes lappusēs.
Marsa misija nolaižas uz Zemes
Ledāji, alas un tuksneši – astronauti dodas uz Zemes neviesmīlīgākajām vietām, lai izmēģinātu skafandrus un 3D printerus, ko izmantos nākotnes misijās uz Marsu.
Nākotnes mājas būs dzīvas
Cementa ražošanā rodas milzīgs daudzums CO2, tāpēc tagad pētnieki rada jaunus būvmateriālus, izmantojot sēņu micēliju. Iespējams, nākotnes zaļajās lielpilsētās sēņu ķieģeļi būs ikdienišķa parādība.
Dzimuši nonāvēt
Nevienai citai dzīvnieku grupai nav tik daudz viltīgu paņēmienu medījuma nonāvēšanai kā zirnekļiem. Ielūkojies skarbajā pasaulē, kur valda lipīgi metamie ieroči, neredzamas lamatas un asi indes zobi.
Dziļjūras zelta drudzis
Pasaules okeāna tumšā un aukstā gultne ir kā dārgumu lāde ar metāliem, kas nepieciešami gan vēja ģeneratoru, gan elektromobiļu ražošanai. Pēc gadu desmitiem ilga ieskrējiena milzīgas kāpurķēžu iekārtas gatavojas nolaisties dzīlēs un atklāt pirmās zemūdens raktuves.
Atklājumi pasaulē
Grenlandes iekšzemes ledājs kļūst biezāks. Mākslīgais deguns atklāj sprāgstvielas un vīrusus. Herpes vīruss ir saistīts ar demenci.
Jautājumi un atbildes
Kas ir astigmatisms? Kāpēc burti klaviatūrā nav secīgi? Kas liek ēdienam labi smaržot?
RAKSTI MUMS
Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701
