ILUSTRĒTĀ ZINĀTNE: jūnijs 2011

Latvijas kardiologi apsteigs infarktu
Ievadot sirds asinsvados ultraskaņas zondi un īpašā datorprogrammā apstrādājot iegūtos attēlus, Latvijas zinātnieki veic pētījumus, lai laikus prognozētu miokarda infarktu. Tas ļautu paredzēt un novērst neskaitāmus nāves gadījumus un cilvēku invaliditāti.

Labroči pret kreiļiem dabā
Pēdējos gados noskaidrots, ka daudziem dzīvniekiem, līdzīgi cilvēkiem, kustību kontrole abās ķermeņa pusēs nav vienādi attīstīta. Arī primāti darbojoties bieži dod priekšroku labajai rokai, un pat valzirgi barības attīrīšanai no dūņām izmanto labo peldpleznu.

Kustīgo akmeņu noslēpums atminēts
Ilgu laiku pētnieki lauzījuši galvu par to, kā smagiem klintsakmeņiem izdodas ievilkt dziļas sliedes Nāves ielejas smiltīs ASV. Aizdomās turēts gandrīz viss, sākot no studentu nebēdnībām un beidzot ar citplanētiešiem. Seno mīklu tagad atminējis kāds čehu ģeofiziķis, kas strādā NASA.

Sapnis par Marsu: sagatavošanās
Cilvēce sāk īstenot seno ieceri nokļūt uz mūsu sarkanās kaimiņplanētas Marsa. Gatavojoties lidojumam, veikti vairāki eksperimenti ar cilvēkiem, liekot viņiem daudzus mēnešus uzturēties izolētās telpās. Nošķirtībā pavadītais laiks ļāvis noskaidrot, kā nākotnes astronauti reaģēs kosmosa kuģa šaurībā bez iespējām saņemt palīdzību no ārpasaules.

Aukstums sekmē notievēšanu
Kalnos, retinātā gaisā un aukstuma ietekmē, mūsu ķermeņa baltās tauku šūnas pārveidojas par brūnajām tauku šūnām. Šo šūnu ietekmē organisms nevis uzkrāj taukus, bet gan tos sadedzina. Tas palīdz bez fiziskas piepūles un ēdienkartes maiņas samazināt lieko svaru.

Naftas noplūde sniedz vērtīgu mācību
Aptuveni pirms gada Meksikas līcī eksplodēja naftas ieguves platforma. Izplūdusī nafta nodarīja milzīgu postu videi. Tomēr šī avārija stimulējusi jaunus pētījumus, lai nākamreiz glābēju rīcībā būtu vairāk mūsdienīgu līdzekļu naftas savākšanai.

Koraļļu rifi skaitļos
2300 kilometru garais Lielais Barjerrifs ir vislielākais rifs pasaulē un vienlaikus visapjomīgākā struktūra, ko radījušas dzīvas būtnes. Tas sastāv no 2900 mazāku rifu, un ik gadu to apmeklē 1,9 miljoni tūristu. Lasi saistošu kopsavilkumu par koraļļu rifiem jūras dzīlēs.

Mikroshēma seko līdzi bišu dzīvei dabā
Biologi grib uzzināt, kāpēc bites visur pasaulē masveidā iet bojā, tādēļ liek lietā mūsdienīgas metodes. piemēram, Francijā čaklajām lidonēm pie muguras tiek piestiprināta mikroshēma, kas ļauj izsekot ikvienas mazās bitītes dzīvei.

Zinātnieki būvē sīkus robotus no DNS
Laboratorijās būvē nanoizmēru fabrikas – sīciņi roboti pārvietojas, apmainās ar signāliem un savāc kravas, soļojot pa DNS pavedieniem klātu grīdu. Zinātniekiem atliek vien ieprogrammēt nanorobotu, lai tas prastu pats nokomplektēt no nanoizmēru detaļām veidotus funkcionālus produktus.

Atklājumi
Bruņurupucis elpo ar mēli. Botulīna toksīna injekcijas novērš galvassāpes. Neitrīno medības zem Dienvidpola. Nezināma valoda Indijā. Jauns plāksteris no slimnieka asinīm.

Latvijas izgudrotāju sasniegumi
Gada augs – ķekarpaparde. Pasniegtas stipendijas “Sievietēm zinātnē”. Zinātnieki pētīs ūdensapgādes sistēmas piesārņojumu. Baltie stārķi izvēlas elektrolīnijas.

Jautājumi un atbildes
Cik daudz skābekļa saražo augs? Kas ir trešais plakstiņš? Kādi ir vulkānu veidi? Vai putni mēdz būt indīgi? Cik jaudīgs ir visjaudīgākais lāzers? Kas ir sarkanais milzis?