ILUSTRĒTĀ ZINĀTNE: marts 2011

TĒMA: STĀSTS PAR CILVĒKU. 1. DAĻA
Jauni atklājumi un tehnoloģijas paver durvis uz mūsu pagātni. Nesenie atradumi – cilvēka tiešais priekštecis un kāda vēl nezināma hominīdu suga –ļauj pētniekiem gūt līdz šim nepieredzētu ieskatu mūsu sugas vēsturē. Par zinātnes atbildēm uz evolūcijas lielajiem jautājumiem lasi arī “Ilustrētās Zinātnes” aprīļa numurā. Piemēram, par to, vai esam sajaukušies ar neandertāliešiem.

Zinātnes mērķi 2010 – 2020: daba
Nākamās desmitgades pētījumi dabaszinātnēs ir vērsti uz trim galvenajām jomām – dzīvību uz Zemes, dabas spēkiem un dabas likumiem. Zinātnieki spēs konstruēt jaunus mikroorganismus, lai tie veiktu mūsu uzticētos uzdevumus. Daļiņu paātrinātājs “LHC”, iespējams, ļaus atklāt līdz šim nezināmas elementārdaļiņas un gūt skaidrojumu, kāpēc Visumā pastāv matērija. Tāpat arī varam cerēt, ka pētnieki noskaidros klimata pārmaiņu cēloņus un iemācīsies labāk prognozēt laikapstākļus, kā arī zemestrīces, viesuļvētras un citas dabas katastrofas.

Lāzera gaisma ļaus atklāt audzējus
Izmantojot lāzera starus, ārsti var reģistrēt organisma šūnu “pirkstu nospiedumus” un konstatēt patoloģiskas pārmaiņas. Ar moderno diagnostikas paņēmienu jau tagad var atklāt kuņģa vēzi, un šī metode neprasa nopietnu iejaukšanos organismā.

Pasaules laboratoriju neparastie rekordi
Vairākās pasaules vietās atrodas specializētas laboratorijas, uz kurām zinātnieki bieži spiesti stāvēt rindā. Tas nepieciešams, ja vajadzīga absolūta drošība, klusums, milzīga skaitļošanas jauda, pilnīga izolācija vai bezsvara stāvoklis. Žurnālā – ceļojums pa pasaules laboratoriju rekordiem.

Kaviārs ved stori pretī iznīcībai
Storēm ir unikāls izdzīvošanas stāsts – kaula vairogiem klātās zivis uz Zemes dzīvo jau vairāk nekā 250 miljonus gadu. Taču ikri, kam būtu jānodrošina storu nākotne, ir tik pieprasīti, ka noveduši tās līdz iznīcības slieksnim.