Cīņai ar uguni jāpārrauj apburtais loks!

Mežu ugunsgrēkiem ir ļoti liela ietekme uz Zemes klimatu. Jaunākie pētījumi liecina, ka CO2 emisija mežu ugunsgrēkos nodrošina gandrīz piekto daļu no globālās sasilšanas efekta, un šis skaitlis var palielināties. Tāpēc nepieciešams uzsākt mērķtiecīgu cīņu ar uguni.

Austrāliešu "DC-10" līdzinās parastai lidmašīnai, taču tās krava nav tik parasta: tajā ir 45 000 litru ūdens, ko lidmašīna spēj izkliedēt 30 metru platā un 1,2 kilometrus garā joslā, lai apdzēstu meža ugunsgrēku.
Lidmašīnu, ko austrālieši nodēvējuši par ūdens bumbvedēju, šā gada janvārī, Austrālijas vasarā, nosūtīja pirmajā dzēšanas uzdevumā. Zibens bija izraisījis ugunsgrēku nacionālajā parkā, un sadarbībā ar ugunsdzēsējiem, kas strādāja uz zemes, uguns nodarītos zaudējumus izdevās ierobežot 250 hektāru platībā. Jaunā "DC-10" pārstāv plašu lidmašīnu un helikopteru floti - šie lidaparāti spēj ļoti ātri pacelties, lai apkarotu mežu ugunsgrēkus, kurus Austrālijas iedzīvotāji 2009. gadā sāka uztvert nopietni. Togad pašā ļaunākajā dienā plosījās 400 ugunsgrēku vienlaikus, tāpēc valsts amatpersonas un iedzīvotāji aptvēra nepieciešamību veltīt daudz vairāk pūļu ugunsgrēku novēršanā. Tagad pirms karstā laika sākšanās Austrālijas iedzīvotājus iesaistīs projektā, kura ietvaros nodedzinās rūpīgi izraudzītas un kontrolētas joslas, lai neļautu izplatīties ugunsgrēkiem.

Vairāk ļoti karstu dienu
Zinātnieki uzsver, ka aizvadīto desmit gadu laikā mežu ugunsgrēku skaits ievērojami pieaudzis. Jebkurā gada dienā no satelītiem uz visas zemeslodes var novērot tūkstošiem ugunsgrēku, un liesmas draud iekustināt apburto loku: ugunsgrēkos izdalās CO2, kas veicina vispārēju gaisa temperatūras paaugstināšanos, līdz ar to palielinās arī ļoti karstu dienu skaits. Šādi laikapstākļi ir īpaši bīstami, jo augstā temperatūra tik ļoti izkaltē veģetāciju, ka vismazākā dzirkstele var izraisīt ugunsgrēkus un nodedzināt milzīgas mežu platības.
Meži klāj 30 procentu zemeslodes virsmas un patlaban absorbē vairāk CO2 nekā izdala. Vienlaikus tie uzskatāmi par milzīgu oglekļa krātuvi, jo, pēc aprēķiniem, satur 283 miljardus tonnu oglekļa. Tomēr meži ir apdraudēti vismaz divu iemeslu dēļ: tropos tos vairāk izcērt, nekā iestāda, un augstāka gaisa temperatūra rada kokiem stresu. Lai gan pasaules valstu līderi aizvadītā gada ANO klimata konferencē apgalvoja, ka globālajai vidējai temperatūrai neļaus paaugstināties vairāk par diviem grādiem, daudzi klimata pētnieki šaubās, vai šī apņemšanās ir īstenojama. Viņuprāt, mūs drīzāk gaida vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās par trim vai pat vairāk grādiem, un tādā gadījumā mežu nākotne izskatās ne visai spoža.

Ugunsgrēkos vainojami cilvēki
Mežu ugunsgrēki bijusi daļa no bioloģisko procesu cikla, kopš skābekļa saturs Zemes atmosfērā pirms 400 miljoniem gadu pārsniedza 13 procentu. Tikai tad kļuva iespējama degšana, un vulkāna izvirdumu, zibens vai akmeņu nogruvumu izraisītas dzirksteles varēja aizdedzināt ar mežiem apaugušas zemeslodes teritorijas. Par to, ka tā noticis, liecina daudzie kokogļu slāņi zemes dzīlēs. Laika gaitā vairākas augu un koku sugas pat ir pielāgojušās ugunsgrēkiem, un to sēklas īpaši labi dīgst izdegušās vietās.
Daudzi mežu ugunsgrēki joprojām izceļas dabiskos procesos, tomēr mūsdienās vislielākais vaininieks ir cilvēks. Vairākums zinātnieku uzskata, ka 90-95 procenti visu mežu ugunsgrēku aizsākas cilvēku rīcības dēļ un visbiežākais cēlonis ir neuzmanība. Turklāt daudzi ugunsgrēki tiek izraisīti tīšām, lai, iznīcinot mežu, varētu apstrādāt zemi. Āfrikas savannās ir ierasts nodedzināt pērno veģetāciju nolūkā atbrīvoties no kaitēkļiem un nezālēm, pirms sākas jauna lauksaimniecības sezona. Tomēr daudzi no šiem ugunsgrēkiem kļūst nekontrolējami un izplešas daudz lielākās teritorijās, nekā sākotnēji plānots.
Līdztekus vietēja mēroga kaitējumam šiem un citiem mežu ugunsgrēkiem ir arī daudz tālejošākas sekas. Satelītu fotogrāfijās dažkārt var saskatīt ugunsgrēku dūmu plīvurus, kas stiepjas vairāku tūkstošu kilometru platībā, turklāt dažkārt dūmi sasniedz pat 12-13 kilometru augstumu, līdz ar to iekļūstot stratosfērā. Savukārt zemākos atmosfēras slāņos sīkās, tumšās kvēpu daļiņas absorbē daudz saules staru un tādējādi veicina sasilšanu. Šis efekts ir tik spēcīgs, ka žurnālā "Science" publicētā pētījuma autori uzskata - kvēpu daļiņu nozīmi globālajā sasilšanā pārspēj tikai oglekļa dioksīda ietekme.
Kvēpu daļiņas var radīt klimatam vēl cita veida kaitējumu, jo uz tām nosēžas mākoņos uzkrājies mitrums. Kvēpu daļiņu ir tik daudz, ka ūdens pilieni nevar apvienoties, kļūstot lielāki, tāpēc paliek mākonī. Tādējādi apgabalos, kur plosās lieli mežu ugunsgrēki, nolīst mazāk lietus nekā parasti.
Un vēl kāds negatīvs efekts - kvēpu daļiņas ietekmē arī cilvēku veselību. Kad 1997. un 1998. gadā Indonēzijā plosījās daudzi spēcīgi mežu ugunsgrēki, 40 000 cilvēku nonāca slimnīcās, jo dūmi nokļuva plaušās, izraisot astmas lēkmes, bronhītu vai plaušu karsoni.

Mežs pārvēršas par savannu
Daudzas teritorijas pēc mežu ugunsgrēkiem atgūstas pārsteidzoši ātri, bet tieši pēc ugunsgrēka izveidojušies apstākļi nosaka, cik tālejošas būs sekas. Kad koki gājuši bojā, augsne daudz vairāk ir pakļauta erozijai. Ja drīz pēc ugunsgrēka sākas spēcīgas lietavas, tās var aizskalot auglīgo augsni un līdz ar to arī pelnus, kas satur daudz augiem noderīgu barības vielu.
Mežu ugunsgrēki arī palielina risku, ka uguns skartais apgabals mainīs ekosistēmas veidu, piemēram, mežs var kļūt par savannu. Pēc dažu zinātnieku domām, tieši šis mehānisms radījis daudzas no zemeslodes savannām.
Citiem vārdiem sakot, ir jāpieliek pūles, lai novērstu un apkarotu mežu ugunsgrēkus. Ja cilvēkiem izdotos samazināt uguns stihijas apjomu, tas pozitīvi ietekmētu laikapstākļus.
Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi atklāt meža ugunsgrēku, pirms tas paspējis izplatīties plašā apkārtnē. Tas gan joprojām sagādā lielas problēmas, it īpaši valstīs, kur ir milzīgas mežu platības. Meklējot risinājumu, amerikāņu zinātnieki iecerējuši pievienot kokiem sensorus, kas cels trauksmi, jūtot ugunsgrēka karstumu. Vienlaikus viņi cenšas uzlabot jau pašlaik izmantoto novērošanu no lidmašīnām un satelītiem. Runājot par jaunajām metodēm, jāpiemin iespēja uztvert ugunsgrēka radīto infrasarkano starojumu un reģistrēt gaisā palielinātu oglekļa oksīda daudzumu.

Uguni aptur vienkārši līdzekļi
Taču ugunsgrēkus var novērst arī daudz vienkāršākā veidā. Karstajos apgabalos lielas briesmas rada zari un citi augu izcelsmes materiāli uz zemsegas. Tur ugunsgrēkus bieži var novērst, vienkārši novācot šos materiālus.
Pēc zinātnieku domām, veiksmīga ideja ir arī pareizi organizēta un kontrolēta profilaktiskā dedzināšana. To var veikt gadalaikos, kad ir niecīgs nekontrolējama ugunsgrēka izcelšanās risks. Dedzināšanā izveidotās joslas rada barjeru, ko nespēj pārvarēt vēlāki mežu ugunsgrēki.
Vienlaikus jāievēro pastiprināta piesardzība, jo cilvēki sākuši apmesties uz dzīvi vietās, kas agrāk bija atstātas dabai. Daudzās teritorijās valda ilgstoši sausuma periodi, un tās pārvēršas par potenciālām degbumbām, kam var viegli pielaist uguni. Taču, uzmanīgi novērtējot risku un ieviešot konsekventus aizliegumus izmantot atklātu uguni, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Cilvēki ir atbildīgi par pieaugošo mežu ugunsgrēku daudzumu, bet mums ir dota iespēja tos ierobežot.