Janvārī pievēršamies dabas noslēpumu apzināšanai. Viens no lielākajiem izaicinājumiem gaida astronomus, jo līdz ar tumšās matērijas un tumšās enerģijas atklāšanu atlicis tik vien, kā izzināt 95% Visuma. Kamēr vieni zinātnieki maldās neredzamās matērijas un enerģijas miglā, mēģinot radīt Visuma uzbūves teorijas uz jauniem pamatiem, citiem pietiek ar atlikušajiem pieciem procentiem redzamās matērijas.

Milzu ziņkārība valda šajā žurnāla numurā. Izrādās, šī ne vienmēr slavējamā īpašība savulaik varētu būt pamudinājusi mūsu senčus doties prom no Āfrikas savannām. Turklāt šķiet, ka ziņkārība bijusi saistīta ar tādām pašām ģenētiskām īpatnībām, kādas mūsdienās atklātas gan hiperaktīviem cilvēkiem, gan policijas suņiem, gan pat kādai zīlīšu populācijai. Tātad savu vēlmi mesties pārgalvīgos piedzīvojumos beidzot varam attaisnot ar iedzimtību.

Šomēnes vēstām par lieliem un vēl lielākiem brīnumiem. Viens no tiem bijis ilgi gaidīts, jo ļauj paralizētiem cilvēkiem piecelties no ratiņkrēsla un staigāt. Brīnumu sauc par ārējo skeletu, un tā galvenā daļa ir piesprādzējamas robotkājas. Apbrīnu izraisa augsto tehnoloģiju sasniegumi, kas ļauj atklāt noziegumus, identificējot aizdomās turamo pēc gaitas vai niecīgām DNS pēdām. Pat nejauši izkritis mats var norādīt uz slepkavas dzīvesvietu un pārvietošanos.

Izbaudot atvaļinājumu laukos, elpojiet dziļāk, jo gaisa kvalitātes mērījumi Rīgā jau ilgstoši pārsniedz vairākus Eiropas Savienības noteiktos normatīvus un draud galvaspilsētai ar lielu sodanaudu. Šajā žurnāla numurā pētām, kas īsti piesārņo Rīgas gaisu, ko varētu darīt lietas labā un kā ar līdzīgām problēmām cīnās citur Eiropā. Varbūt var izmantot ar muskuļu spēku darbināmus braucamrīkus? Kopš velosipēda izgudrošanas tie ieguvuši popularitāti un turpina attīstīties.